Dzelzs laikmeta saimniecības rekonstrukcija Reugē (Rõuge) sākās 2010. gadā Vīres Kobrusepas (Viire Kobrusepp) vadībā. Saimniecība sastāv no četrām ēkām un vigvama tipa slieteņa (püstkoda). Māju paraugi nāk no Reuges vikingu laikmeta pilskalna un apmetnes vietas, apkārtējām zemēm un etnogrāfijas.

Senās saimniecības mērķis ir radīt vidi Igaunijas senākās vēstures iepazīšanai.

Četras saimniecības ēkas tika uzbūvētas guļbūves konstrukcijā. Jumtiem ir izmēģināti dažādi materiāli un būvniecības metodes. Ēku stūru pakši un gareniskās rievas baļķos tika izcirstas ar cirvjiem, kas izgatavoti pēc vikingu laikmeta cirvju

parauga. Otrs lielais darbs māju būvniecībā bija baļķu mizošana, kas tika veikta ar rokām, izmantojot divrocīgo mizošanas nazi.

Kā pirmā senajā saimniecībā tika pabeigta dzīvojamā māja, kas ir vienīgā siltinātā un apkurināmā ēka. Mājas izmēra un krāsns atrašanās vietas paraugs bija pilskalnā atrastās ēku paliekas. Lai pārbaudītu dzīvojamās ēkas siltumnoturību, 2012. gadā tika veikts dzīvošanas eksperiments – likteņa gribā tas sakrita ar šīs ziemas aukstāko laiku, kad temperatūra noslīdēja līdz pat mīnus 33 grādiem. Eksperimenta rezultātā tika noskaidrots, ka māja patiešām labi tur siltumu.

No egļu kārtīm veidotais slietenis tiek izmantots kā vasaras virtuve. Tā būvniecībai tika izmantotas vairāk nekā 200 kārtis. Lai kārtis labāk izturētu laikapstākļus, tās visā garumā tika nomizotas ar mizošanas nazi

un to apakšējie gali tika apdedzināti.

Kūts ir ēka, kurā tiek turēti mājdzīvnieki. Vikingu laikmetā audzēja tos pašus dzīvniekus, ko mūsdienās: liellopus, aitas, kazas, cūkas, zirgus un vistas. Ēkas jumts ir izgatavots no egļu kārtīm un noblīvēts ar bērza tāsi. Kūts priekšā ir no kārtīm un rīkstēm pīts dzīvnieku aploks.

Vienīgā ēka ar koka grīdu senajā saimniecībā ir klēts. Klēts tika uzbūvēta pacelta virs zemes virsmas, lai nodrošinātu ēkas labu vēdināšanu un pasargātu to no mitruma, kas nāk no zemes. Tas nodrošina labākus apstākļus pārtikas produktu un apģērbu uzglabāšanai.

Ēkas jumts ir izgatavots no niedrēm, kas lielā daudzumā atrodamas apkārtējo ezeru krastos. Ēka ir aizslēdzama ar koka bultas slēdzeni.

Būvējot kalvi, tika ņemti vērā metālapstrādes darbi, kuros temperatūra pārsniedz 1000 grādus. Šim nolūkam uz koka karkasa tur tika uzbūvēts māla mākslīgais pavards (ēze), kurā ar plēšu palīdzību var uzkarsēt dzelzi kalšanai, kā arī bronzu un sudrabu liešanai. Kalve tika uzbūvēta ar lielām durvīm, kas vajadzības gadījumā darbnīcā ielaiž daudz gaismas.

Blakus kalvei esošajā dzelzs kausēšanas krāsnī ir veikti vairāki dzelzs kausēšanas eksperimenti, no kuriem sekmīgākajā izdevās iegūt gandrīz 1,5 kg jēldzelzs.

Koka dobuma strops ir senlaicīgs bišu strops, kas izgrebts no koka kluča. Bites būvē šūnas tieši koka dobumā – tāpat kā tās to darītu dabā. Šādi stropi tika izmantoti pirms mūsdienu stropu izgudrošanas.

Ziemeļeiropā medu sāka vākt jau akmens laikmetā, pirms vairāk nekā 8000 gadiem. Medus tajā laikā bija reta delikatese un svarīgs dabisks saldinātājs. Turklāt medu izmantoja medalus pagatavošanai – šis raudzētais dzēriens ir viens no mūsu senču svētku galda senākajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Lūdzam netraucēt bites!

!