Lakstīgalas Reugē (Rõuge) ierodas maija sākumā. Šie pēc izskata neuzkrītošie un pēc dabas kautrīgie putni uzturas krūmu aizvējā un ligzdo tuvu zemei. Lakstīgalu ieleja (Ööbikuorg) ar saviem bagātīgajiem ievas krūmājiem ir viņiem ideāla dzīvotne. Lakstīgalas dziesma ir dzirdama pat kilometra attālumā un skan galvenokārt naktī – līdz saullēktam; dienā tā skan reti un nejauši. Tieši tāpēc lakstīgalas tiek asociētas ar dzejiskām vasaras naktīm un Lakstīgalu ieleja tiek uzskatīta par romantisku vietu.

Tomēr Lakstīgalu ieleja nav tikai lakstīgalu mājvieta: šeit skan arī citu putnu dziesmas. Lapu kokos un krūmos dzied zīlītes, strazdi, lauku cīruļi un baltās cielavas. Jūlija sākumā izšķiļas mazuļi un dziesmas pieklust, jo vecāku laiks tiek veltīts pēcnācēju aprūpei. Līdz augusta sākumam putnu mazuļi jau prot lidot, un septembrī sākas migrācija uz ziemošanas vietām Austrumāfrikā vai Dienvidāfrikā. Reuges iedzīvotāji vienmēr ir mīlējuši dziedāt – šeit dziedāt sāk mācīties jau bērnudārzā, kopā ar lakstīgalām. Vietējā dziesmu spēļu biedrība bija pārstāvēta jau pirmajos Vispārējos dziesmu svētkos 1869. gadā Tartu. Reuges jauktais koris joprojām izmanto no pirmsākumiem saglabāto karoga dizainu ar vadmotīvu „Kas rūgtumu nepacieš, tas saldumu nebauda!”. Pagasta dziesmu svētku tradīcija sākās 1925. gadā ar dziesmu dienu, kas norisinājās Reuges parkā.