Reuges senleja ir izveidojusies ledus laikmeta beigās, pirms aptuveni 15 000 gadu, kad ledāju kušanas ūdeņi Hānjass augstienes nogāzēs izgrauza dziļu upes ieleju. Aptuveni 10 kilometrus garā un līdz 75 metrus dziļā ieleja stiepjas ziemeļrietumu–dienvidaustrumu virzienā un ir viena no Igaunijas skaistākajām un vislabāk saglabājušām senlejām.

Ielejas dibenā atrodas ezeru virkne, kas sastāv no septiņiem ezeriem: Valgjervs, Līnjervs, Sūrjervs, Kausjervs, Ratasjervs, Tegjervs un Kahrilas ezers. Tos savā starpā savieno Reuges upe. Ezeru virknes sirds ir Reuges Sūrjervs (Suurjärv), kura dziļums sasniedz 38 metrus – tas ir Igaunijas visdziļākais ezers.

Senlejas nogāzēs un lejā ir bagātīga augu un dzīvnieku daudzveidība. Dabiskās puķu pļavas, vecie meži un avotiem bagātās ielejas nogāzes sniedz mājvietu daudzām sugām, tostarp meža pūcei, pelēkajai un baltmugurdzenim, kā arī dižajam raibajam dzenim. Atšķirībā no daudziem Dienvidigaunijas reģioniem, kuriem raksturīgs smilšakmens, šeit ir sastopams kaļķakmens, kas piešķir ielejai tās īpašo izskatu.

Reuges senleja ietilpst Hānjass dabas parkā, kura mērķis ir aizsargāt augstienes ainavas un tradicionālo dzīvesveidu. Ielejas skaistumu var iepazīt 10 kilometrus garā pārgājienu takā, kas ved starp ezeriem un mežiem un aizved no Ēbikuorgas (Lakstīgalu ielejas) līdz Hinni kanjonam. Ceļā paveras skati uz ezeriem, avotiem un ielejas iespaidīgo reljefu.

Reuges senleja un tās ezeri ir vieta, kur daba un miers iet roku rokā. Šeit var sajust zemes elpu, klausīties ūdens balsī un piedzīvot klusumu, kas atgādina laiku sākumu.