Reuges Lakstīgalu grava (Rõuge Ööbikuorg) ir viena no skaistākajām un pazīstamākajām vietām visā Hānas augstienē – dziļa un noslēpumaina dabas grava, kur vēsture un daba elpo vienā ritmā.

300 metrus garā un līdz 15 metrus dziļā Lakstīgalu grava ir pazīstamākā Reuges senlejas sāngrava jeb "tsori". Tā izveidojusies ledus laikmeta beigās, aptuveni pirms 15 000 gadu, kad kūstošie ūdeņi Hānas augstienes nogāzēs izgrauza dziļu upes ieleju. Pavasaros grava pildās ar lakstīgalu dziesmām un ziedošu ievu smaržu – no tā arī radies gravas nosaukums.

Atšķirībā no lielākās daļas Dienvidigaunijas, kurai raksturīgs smilšakmens, šeit atrodams kaļķakmens jeb dolomīts, kas ir raksturīgs visai Hānas augstienei. Vietām kaļķakmens redzams arī Lakstīgalu gravas atsegumos, kas sasniedz gandrīz 166 metrus virs jūras līmeņa.

Gravu caurotekošais Tindi upīte (Tindi oja) un apkārtējie vecie meži rada mājvietu daudziem aizsargājamiem putniem – šeit var sastapt meža pūci, pelēko dzilnu, baltmugurdzeņi un dižo raibo dzeni. Lakstīgalu grava ietilpst Hānas augstienes dabas lieguma zonā, kur mežizstrāde ir aizliegta un daba var attīstīties savā ritmā.

Gravas abas malas savieno Eņģeļu tilts (Inglisild) – 2021. gadā atklātais aptuveni 40 metrus garais piekaramais tilts, no kura vidus paveras lielisks skats uz visu gravu no augšas. Raugoties tālumā, redzama Reuges baznīca, kas apvieno dabas ainavu un kultūras mantojumu vienotā veselumā.

Blakus Eņģeļu tiltam sākas īsā pastaigu taka, kas ved caur Lakstīgalu gravas dziļumiem līdz pat Tindioru hidroelektrostacijai – aptuveni 400 metru gara pastaiga, kas aizved apmeklētāju tieši gravas sirdī.

Uz takas atrodas vēsturiskā hidro-darbnīca un muzejs, kur var iepazīties ar Reuges hidroenerģijas vēsturi. Lai apmeklētu muzeju, nepieciešams iepriekš piezvanīt, jo tas ir privāts muzejs.

Reuges Lakstīgalu grava ir vieta, kur daba un cilvēks ir raduši līdzsvaru. Šeit var klausīties ūdens un meža skaņās, sajust zemes mieru un redzēt, kā daba un cilvēka prāts ir savijušies vienā elpā.