Ar avota ūdeni darbināmo hidroelektrostaciju laikā no 1942. līdz 1944. gadam uzbūvēja Tindioru viensētas dibinātājs Frīdrihs Johansons (Friedrich Johanson) (1905–1983). Elektrostacijas ūdenskrātuves sākotnējo koka rievsienu, aiz tās esošo zemes uzbērumu un 370 metrus garo grāvi, kas savienoja avotus, viņš uzbūvēja, izmantojot lāpstu un rokas ratiņus, divu vasaru laikā. Elektrostacijas turbīnu projektēja un izgatavoja Tallinas inženieru grupa.

Kara gaitā, 1944. gadā, Sarkanā armija elektrostaciju aizdedzināja, un sākotnējais ģenerators gāja bojā. Uz palikušās turbīnas tika uzstādīts vāciešiem piederējušas mobilās elektrostacijas līdzstrāvas ģenerators, kas tika atrasts mežā. Tādējādi atjaunotā elektrostacija darbojās līdz 2009. gadam.

Kopš 2011. gada elektrostacija darbojas ar jaunu turbīnu un ģeneratoru. Ūdenskrātuves koka rievsiena ir nomainīta pret betona analogu. Tā kā ūdens caurtece ir stabila visu gadu, elektrostacija gadā saražo aptuveni 5,5

megavatstundas elektroenerģijas.

Reuges (Rõuge) apkārtnē ir darbojusies arī otra, vēsturiski agrāka hidroelektrostacija – Ēbikuoru (Ööbikuoru) hidrodarbnīca, kuru jau ap 1912. gadu izveidoja Pēters Johansons (Peeter Johanson) (vēlāk Sārse). Tur ūdens spēku izmantoja gan elektrības ražošanai, gan darbarīku un iekārtu darbināšanai.